Ģeogrāfiskā karte - Frankfurte pie Mainas (Frankfurt am Main)

Frankfurte pie Mainas (de, izrunā: ) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē. Ar vairāk nekā 760 000 iedzīvotāju tā ir piektā lielākā Vācijas pilsēta. Pilsētas iesaukas ir Bankfurt un Mainhattan, kas saistītas ar pilsētas kā finanšu un darījumu centra milzīgo nozīmi.

Gadsimtiem ilgi Frankfurte ir bijusi svarīgs Vācijas politiskais, tirdzniecības un finanšu centrs, kā arī viens no lielākajiem finanšu centriem pasaulē un lielākais Eiropā. Šeit atrodas Eiropas Centrālā banka, kā arī lielāko Vācijas komercbanku (Deutsche Bank, Dresdner Bank un Commerzbank) galvenie biroji; Frankfurtes birža ir lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē. Pilsētas centrā ir debesskrāpju finanšu centra rajons, kas ir reta parādība Eiropas lielpilsētās. Commerzbank-Tower līdz 2004. gadam bija augstākā celtne Eiropā. Frankfurtē atrodas trešā lielākā Eiropas lidosta — Frankfurtes pie Mainas lidosta —, kas ir arī viena no noslogotākajām pasaulē. Frankfurtes Centrālā stacija ir viena no lielākajām visā Eiropā.

Frankfurte ir atzīta par septīto labāko pilsētu pasaulē pēc dzīvošanas kvalitātes. Tā ir arī dārgākā pilsēta Vācijā un desmitā dārgākā pilsēta pasaulē.

Frankfurte pasaulē ir pazīstama ar Frankfurtes desiņām un grāmatu gadatirgu, kurš ir viens no lielākajiem pasaulē. Frankfurti par savu dzimto pilsētu uzskata slavenais vācu rakstnieks un dzejnieks Johans Volfgangs fon Gēte, kā arī finanšu magnātu dinastijas pārstāvji Rotšīldi.

749. gadā Kārlis Lielais pirmoreiz sasauca Frankfurtē impērijas sapulci un baznīcas sinodi, bet no 855. gada līdz pat 1791. gadam pilsētā tika vēlēti Svētās Romas impērijas imperatori. No 1562. gada imperatori tika kronēti Frankfurtes katedrālē, līdz tam, tas notika Āhenē.

No 1150. gada Frankfurtē notika impērijas gadatirgi (messe), bet no 1478. gada tika rīkoti arī grāmatu gadatirgi. Pati pilsēta no 1372. gada līdz pat 1866. gadam, kad to anektēja Prūsija, bija Imperatora brīvpilsēta (Reichsstadt).

Frankfurtē pēc 1848. gada revolūcijas sanāca pirmais parlaments vācu zemē t. s. Frankfurtes parlaments (Nationalversammlung), kuru 1849. gadā atcēla Prūsijas karalis.

1930. gados Frankfurtes Universitātē radās t. s. Frankfurtes skola — viens no ietekmīgākajiem filozofijas un socioloģijas virzieniem XX gadsimtā (Teodors Adorno, Herberts Markūze, Ērihs Fromms u. c.).

Pēc Otrā pasaules kara Frankfurte kļuva par ASV okupācijas zonas administratīvo centru, un 1949. gadā ar vienas balss pārsvaru zaudēja balsojumā par VFR galvaspilsētu (par galvaspilsētu izvēlējās Bonnu).